Apelsīns Apelsīns

Apelsīns ir auglis, kurš mums bieži vien asociējas ar sauli. Apelsīns ar savām noderīgajām īpašībām dāvā cilvēkiem enerģiju, uzlabo veselību un ir svarīgs produkts katra cilvēka ēdienkartē. Par apelsīna dzimteni tiek uzskatīta Ķīna. Apelsīns tulkojumā nozīmē „Ķīnas ābols”. Uz Eiropu apelsīni tika atvesti 15 gadsimtā.

Eksistē vairāki apelsīnu veidi. Paši izplatītākie ir :
Parastie – tie satur ļoti daudz sēklu un to mīkstums ir spilgti dzeltenā krāsā.
Jafas – tie ir ļoti saldi apelsīni, tiem ir bieza, pauguraina miza.
Apelsīns – noderīgās vielas.

Apelsīns satur vitamīnus: P, A, B grupas vitamīnus, mikroelementus: kāliju, boru, magniju, kalciju, varu, kobaltu. Ir zināms, ka apelsīns satur ļoti lielu daudzumu C vitamīna. Viena apelsīna sastāvā ietilpst 66% šī vitamīna dienas normas ( 60 mg uz 100 gr produkta). Der atzīmēt, ka apelsīna koka augļi satur 12 % cukura.

100 grami produkta satur: 87 gramus ūdens, 0,9 gramus olbaltumvielu, 8 gramus ogļhidrātu, 1,3 gramus skābes un 0,2 gramus tauku. 100 gramu apelsīna satur 43 kalorijas.

Apelsīns palīdz uzturēt un nostiprināt organismu, noderīgās vielas, kuras satur apelsīns, palīdz organismam efektīvi cīnieties ar vīrusu saslimšanām.
Tiem cilvēkiem, kuriem ir balsta – kustību aparāta problēmas, apelsīni sniedz neaizvietojamu palīdzību. Tie iedarbojas uz kaulu audiem un atjauno tos. B grupas vitamīni ir ļoti noderīgi ja jums ir anēmija un vispārējs organisma vājums.

Ja mēs salīdzināsim vitamīnu daudzumu, kurus satur augļa mīkstums un miza, tad pirmajā vietā noteikti būs miza. Tajā ir vairāk noderīgu vielu. Cilvēki bieži vien apelsīna mizu vienkārši aizmet projām un nemaz neiedomājas, ka no tās var pagatavot cukātus, to apēst, vai pagatavot no tās ķīseļus un kompotus. Protams tādos gadījumos ir jāņem vērā fakts, vai augļi pirms tam ir bijuši mākslīgi apstrādāti. Tāpēc jautājums par mizas noderīgumu ir atklāts, var gadīties tā, ka to izmantojot mēs varam iegūt vairāk ļaunuma nekā labuma.
Apelsīniem, tieši tāpat kā citiem citrusaugļiem nevajag noņemt baltās starpsienas, jo tajās ir daudz vairāk noderīgu vielu nekā augļa mīkstumā. Tās satur pektīnu un bioflavonoīdus.

Apelsīnu miza satur ļoti daudz pektīna. Pektīns labvēlīgi iedarbojas uz zarnu un kuņģa – zarnu traktu. Pateicoties pektīnam apelsīns sniedz sāta sajūtu, tajā ir maz kaloriju un gala rezultātā tas sanāk brīnišķīgs auglis tiem, kuri grib nomest lieko svaru.

Ne jau visi zina kas ir augļa mīkstums un ar ko tas atšķiras no augļa mizas. Augļa mīkstums satur lielu daudzumu vitamīnu, pektīnskābes un citronskābes. Pektīnskābe un citronskābe ir fitoncīdi – vielas, kuras tiek uzskatītas par dabiskajām antibiotikām. Senajos laikos tieši apelsīni, pateicoties savai īpašībai likvidēt mikrobus, tika izmantoti kā ārstnieciskie preparāti. Jau vairākus gadus apelsīni tiek uzskatīti un veiksmīgi izmantoti pavasara avitaminozes ārstēšanai, vēdera aizcietējumu ārstēšanai.

Pektīnam, kuru satur apelsīni, ir vēderu mīkstinošas īpašības, tas veicina vēdera izeju un neļauj zarnu traktā attīstīties pūšanas sēnītei.

Apelsīni samazina holesterīna līmeni asinīs ( to palīdz izdarīt pektīns un ēteriskās eļļas) un ir efektīvs sirds slimību profilakses līdzeklis.

Pateicoties laboratoriskiem izmeklējumiem ir noskaidrots, ka limonoīdi un folijskābe, kuras satur apelsīns ir spējīgas aizkavēt vēža šūnu veidošanos.

Apelsīni ir ļoti noderīgi sievietēm stāvoklī, jo satur lielu daudzumu folijskābes. Folijskābe novērš daudz iedzimtu slimību veidošanos.

Gribas pateikt dažus vārdus arī par apelsīnu sulu. Nav noslēpums, ka apelsīns zaudē ļoti lielu daļu savu vērtīgo īpašību tad, kad pārvēršas par apelsīnu sulu ( arī tad, ja ir svaigi spiestu apelsīnu sula). Tas ir tāpēc, ka liela daļa vitamīnu atrodas mizā un baltajos apelsīna audos un no tiem vitamīni sulā nenokļūst. Bet tas neattiecas uz cukuru, tam nav nekas pretī pārcelties uz apelsīnu sulu. 100 gramu apelsīnu sulas satur 112 kalorijas.