Bergamote Bergamote

Bergamote

Par visu februāris 21, 2016 oranges

Mūsdienās, gandrīz ikviens no mums, ir dzirdējis par tēju ar bergamoti. Bet, kas tas ir par augu, reti, kurš zina. Bergamote pieder pie citrusaugiem,... Bergamote

Mūsdienās, gandrīz ikviens no mums, ir dzirdējis par tēju ar bergamoti. Bet, kas tas ir par augu, reti, kurš zina. Bergamote pieder pie citrusaugiem, tajā ir ļoti daudz ēterisko eļļu. Bergamote nav sastopama dabā, tiek uzskatīts, ka to ir izveidojis cilvēks. Tiešu pierādījumu tam nav, bet tiek pieņemts, ka tas ir noticis Ķīnā, bet kad tas tieši notika – zinātnieki nezina. Pastāv arī cita versija, kura ir ļoti interesanta: bergamote nav hibrīds, tā rašanās ir saistīta ar apelsīna mutāciju.

Eiropā bergamoti sāka audzēt Itālijā, provincē – Kalabrija. Vienā no versijām tiek izskatīts, ka augļa nosaukums radies pateicoties pilsēta – Bergamo. Netālu no šīs pilsētas bija ierīkotas bergamotes plantācijas un sensenos laikos tās sauca par ‘’ Bergamotes apelsīniem’’.

Izmantot bergamoti pirmie iemācījās francūži, jo viņi gribēja smaržām piešķirt svaiguma, dzīvības aromātu.

Citi stāsta, ka pirmo reizi bergamote izmantoja Itālijā, kur, to izmantojot, tika radīts pirmais odekolons un tas notika 14. gadsimtā, vienā no klosteriem.

Kā redzam, bergamotes vēsture cilvēku sabiedrībā ir sākusies no tās izmantošanas parfimērijā. Tā ir joma, kurā tā ar lieliem panākumiem tiek izmantota arī šodien. Precīzāk, tiek izmantota bergamotes ēteriskā eļļa.

Itālijas dienvidos bergamoti audzē arī mūsdienās, viņa tur brīnišķīgi aug, jo mīl siltumu un mitrumu. Daudz mazākos apjomos tā aug – Ķīnā, Indijā, Melnās jūras piekrastē. Kaukāzā.

Koks var sasniegt 10 metru augstumu, zari – asi, ziedi ļoti skaisti un smaržīgi. Augļi tiek ražoti no rudens līdz ziemai. Pārgriežot bergamoti uz pusēm, tā ir līdzīga citronam vai apelsīnam.

Bergamoti visbiežāk audzē tieši ēteriskās eļļas iegūšanai. To iegūst ne tikai no augļa mizas, bet arī no ziediem, lapām un jaunajiem dzinumiem.

Bergamotes īpašības.

Bergamotei piemīt ārstnieciskas īpašības, tāpēc tā plaši tiek izmantota medicīnā. Par tās ārstnieciskajām īpašībām tiek rakstīts jau 19. gadsimta sākumā.

Tajos laikos, kad vēl nebija pazīstamas antibiotikas, bergamoti izmantoja kā antiseptisku līdzekli: gatavoja no tās balzāmus, kuri labi palīdzēja ādas infekcijas gadījumos. Ja rētas bija dziļas un nopietnas, tad bergamoti pārgrieza uz pusēm un pielika pie rētas.

Mūsdienās vēl joprojām bergamoti lieto vīrusu un saaukstēšanās slimību gadījumos, imunitātes uzlabošanai un dzimumfukciju darbības uzlabošanai.

Bergamote samazina spazmas un nomierina, uzlabo gremošanu, tēja ar bergamoti, kura tik daudziem garšo, attīra ādu un veicina pigmenta plankumu izzušanu, tonizē un samazina paplašinātās poras.

Aromātiskā tēja ar bergamoti palīdz noņemt nogurumu, atbrīvoties no stresa un spriedzes sekām.

Visbiežāk tiek izmantota bergamotes ēteriskā eļļa. To iegūt ir ļoti viegli, ja jūs saspiedīsiet augļa mizu, jūs iegūsiet eļļu smaragda zaļā krāsā. Bergamotes eļļas smarža ir unikāla: tai ir ziedu smarža, kurā var just citrona smaržu, tai ir apelsīna, salda un saulaina, smarža. Par visvērtīgāko tiek uzskatīta tā eļļa, kuru spiež ar rokām. Ja ar rokām izspiež tūkstoš augļus, tad iegūst 900 ml eļļas.

Bergamotes eļļa tiek izmantota ādas infekciju ārstēšanai, piņņu ārstēšanai, taukainas ādas kopšanai, kukaiņu kodumu vietu apstrādei, tā palīdz ādai atbrīvoties no stresa.

Parfimērijā bergamotes eļļu izmanto kopā ar rozmarīna, apelsīna, neroli eļļām. Smaržu ražotājiem ļoti patīk šī zaļā augļa ziedu – augļu smarža.

Tāda parfīma smarža uzmundrina, atsvaidzina, uzlabo garastāvokli, palīdz noturēt līdzsvaru starp mieru un nemieru, labvēlīgi iespaido hipotalamusu, kurš atbild par mūsu emocijām. Ja cilvēks atrodas nelīdzsvarotā emocionālā stāvoklī, tad bergamotes eļļa palīdz atbrīvoties no bailēm, panīkuma un depresijas. Cilvēka psihe stabilizējas, viņam ceļas pašvērtējums, parādās prieka un laimes sajūta.